Mareks dziesmām tekstus parasti raksta pats, taču ir arī ne mazums dziesmu ar zināmu dzejnieku rindām. Te jāmin Ruta Štelmahere un Agnese Krivade, bet jo īpaši Jānis Rokpelnis, kuru dziesminieks uzskata par īpaši tuvu cilvēku, draugu un skolotāju un kura 60 gadu jubilejai "Zemes mala" savulaik sagatavoja speciālu programmu "Mīlestībai nav nomales".
Dziesminieks uzskata, ka mūzika (un māksla vispār) ir cilvēka smalkākā seksualitāte, un viņš to cenšoties nepadarīt par mehānisku "seksu". Ja tas neizdodas, tad esot kauns, bet ja izdodas, tad varot runāt par dvēseles dziļāko baudu. Mūzikas spēks esot jāvērtē pēc tā, kādu tas atstāj iespaidu uz klausītāju. Turklāt neesot svarīgi – pozitīvu vai negatīvu, jo mākslinieks un klausītājs faktiski esot simbolisks laulības paveids, kurā mīlestība bez sāpēm nevar eksistēt, un vieta ir gan strīdiem, gan īpašai tuvībai.
Dziesminieks atklāj: "Mākslai uzdevuma nav. Tā visu drīkst. Drīkst arī nedrīkstēt kaut ko. Šīs drīkstēšanas un nedrīkstēšanas robežas nosaka tās kvalitāti. Kad rakstu dziesmu, tad galvenokārt runājos ar sevi. Kad esmu uzrakstījis un dziedu citiem, tad vēlos, lai vēl kādi iesaistās sarunā."

Pārpublicēts no Austras biedrības informācijas